GULBENES diennakts medicīniskās palīdzības punkts: +371 64473868

BALVU uzņemšanas nodaļa: +371 64507126

LV
#
pieteikties pakalpojumam#
facebook   draugiem   youtube

Piesakies jebkuram mūsu
pakalpojumam, aizpildot anketu

Balvi

Gulbene

Aktualitātes

3.marts – Pasaules Dzirdes diena

March 3, 2022
Uzmanība tiek pievērsta drošas klausīšanās nozīmei un labas dzirdes saglabāšanai!
Ko par iedzīvotāju dzirdes un ausu problēmām zina teikt Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības otorinolaringologs (LOR) dr. Sandra Smala?
Problēmas var būt jau tad, ja cilvēks biežāk sāk prasīt “Ko?”
Vispārīgi par dzirdes problēmām šodien.
– Problēmas ir tad, ja cilvēki biežāk sāk prasīt “Ko?” Tad būtu jāsāk pievērst uzmanība. Visvienkāršākais – paskatīties, vai nav sēra korķi.
Vēl bieža parādība, kad pēc iesnām ir aizkritušas ausis. Arī tad ir ieteicams parādīties speciālistam, lai saprastu, vai tā ir iekšējā auss, kas ir ciet vai ir jau dzirdes nerva problēmas. Svarīgi to pārbaudīt!
Vecumā ir vājdzirdības problēmas, kas mūsdienās kļūst arvien jaunākas (gadu ziņā). Kā arī vājdzirdība, kas ir saistīta ar troksni, piemēram, gaterī, pļaujmašīna, motorzāģis, jauniešiem disenītes, skaļa mūzika austiņās, kas ir akustikas radītas traumas un var izvērsties pat pie vienreizējas slodzes ausīm. Esam uzmanīgi ar skaņas radītu spiedienu!
Kas ir Jūsu galvenie darba rīki, ja runājam par dzirdi un ausīm?
– Noteikti pirmais ir manas acis. Ko es redzu – vai tur ir sēra korķi, vai ir kādi izdalījumi, novērtēju, kāda izskatās bungplēvīte. Un tad seko instrumenti, bez kuriem nav iedomājama ikdiena – timpanometrijas reflekstesti, audiogrammas, kamertoņi, ar kuriem var noteikt, vai tā ir vidusauss pataloģija vai tomēr tā ir vājdzirdība.
Vai novērojat, ka ikdiena tomēr ir kļuvusi skaļāka un dzirdei nedraudzīgāka?
– To redzu tieši uz profpārbaudēm, kad cilvēkiem, kas ilgstoši strādā trokšņainā darba vidē, ir novērojami kritumi atsevišķām frekvencēm. Un svarīgi ir lietot ausu aizsargus!
Ja acīm redzei var izrakstīt brilles, ko ar ausīm?
– Ausīm var ar zālēm līdzēt, uzlabojot galvas asinsriti, auss asinsapgādi. Ja tā jau ir vecuma vājdzirdība vai sensoneirāla vājdzirdība, kas nav akūta, bet jau trīs un vairāk mēnešus, tad jādomā par dzirdes aparātu.
❗️ Ja dzirde ir sliktāka par 55 decibeliem, kas ir 3.pakāpes vājdzirdība, valsts apmaksā dzirdes aparāta iegādi.
Dzirdes testu veic uz vietas LOR pieņemšanā ar audiogrammas palīdzību.
Vai dzirdi var trenēt?
– Ir ikdienas fona trokšņi, pie kuriem jau esam pieraduši. Ja mēs klusāk klausāmies, koncentrējamies varam arī ieklausīties. Mūsu smadzeņu dzirdes centri jau ir pieraduši, kā mēs katrs uztveram skaņu. Galvenais ir neaizmirst klausīties!
Vai profilaktiski nepieciešams dzirdi pārbaudīt?
– Vismaz reizi divos gados, derētu pārbaudīt, jo mēs ikdienā pierodam pie tā, kā mēs dzirdam. Un praksē ir gadījumi, ka cilvēks atnāk ar 3.pakāpes vājdzirdību, sakot, ka dzird ļoti labi un neko papildus nevajag. Var jau tā arī būt un, ja cilvēku tas apmierina un viņš jūtas komfortabli, tad arī neiejaucamies.
LOR speciālista ieteikumi:
❗️ Cenšamies izvairīties no spalgiem trokšņiem. Trokšņainās vietās izmantojam ausu aizsargus, piemēram, ausu aizbāžņus, austiņas.
Bērnu vecākiem ieteicams pasekot līdzi, kā bērni atbild uz jautājumiem, kā reaģē uz skaņu, lai noķertu jau agrīnu dzirdes pazemināšanos.
Un arī bieži dzirdamais jautājums “Kas?”, ne vienmēr liecina par dzirdes problēmām. Ja to jautā, tas nozīmē, ka cilvēks ir Tevi dzirdējis.