Aktualitātes

Dārta Tjunīte ir ģimenes medicīnas 3.gada rezidente un uz doto brīdi ir mediķu kolektīvā Balvu slimnīcas terapijas un Covid nodaļās.

– Ar ko medicīna piesaistīja Jūs šādas profesijas izvēlei?

Vienmēr iekšēji esmu vēlējusies palīdzēt, medicīnā to varu īstenot vislabāk. Ģimenes medicīnā ir tā variablitāte, daudzveidīgumus un tajā pašā laikā daudz personiskākas attiecības ar pacientiem, kas nav tik izteikti citās specialitātēs. Ir iespēja palīdzēt un būt klāt bērnam no pirmajiem brīžiem, kā arī veciem cilvēkiem vecumdienās.

– Kas bija Dr.Dārtas bērnības sapņotā profesija?

Ārsta profesija sapņos bijusi vienmēr. Bērnībā bija periods, kad vēlējos būt vetārste, bet tas bija īslaicīgi, ātri atgriezos pie ārsta profesijas.

– Cik svarīgi kā ārstam atgriezties uz Balviem, arī darbā Balvu slimnīcā, ceļš līdz tam?

Mazpilsētām ir svarīgi piesaistīt jauniešus atgriezties, diemžēl, ne vienmēr tas izdodas. Pati šobrīd esmu Balvos ģimenes, personīgo iemeslu dēļ, līdz rezidentūras beigām. Šobrīd neredzu sevi Balvos paliekam ilgstoši, bet šo laiku noteikti izmantoju cik spēju un ļoti novērtēju.

Darbs slimnīcā, kā jaunajam ārstam, manuprāt, ir lieliska pieredze. Ej un dari! Tas dod gandarījumu, pieredzi, ko nav iespējams iegūt paliekot savā komforta zonā. Ir fantastiski kolēģi un ļoti jauks kolektīvs, tas ikdienā ļoti palīdz.

– Kā ir jaunam speciālistam -rezidentam, uzsākt darba gaitas?

Darbu uzsākt nav grūti, jo piedāvājumu ir daudz, darbu atrast var. Vai tie vienmēr atbilst gaidītajam, tas ir cits stāsts. Ir jāiemācās sevi un savas spējas atbilstoši novērtēt – ne par augstu, ne par zemu. Un ar to iet uz priekšu.

– Kā vērtējat savu darba ikdienu, kas ir lielākie izaicinājumi?

Darbs ir interesants un darba dienas ir garas. Lielākie izaicinājumi ir brīžos, kad iespējamie resursi, kā turpināt pacienta ārstēšanu, ir ierobežoti. Un tie ir dažādi – trūkst izmeklējumu iespēju šeit uz vietas, nav iespējama pacienta pārvešana, neziņa kur un kā pacientu nogādāt pie nepieciešamā speciālista, pacienta sociālo problēmu risināšana. Šajos brīžos ir grūti, jo apzinos, ka ārpus Latvijas šādu problēmu nebūtu, vai būtu vieglāk atrisināmas.

– Esot darba gaitās, kas, Jūsuprāt, pietrūkst mūsdienās ārsta un pacienta, viņu tuvinieku attiecībās?

Pietrūkst uzticēšanās. Šobrīd pieejamās informācijas apjoms un resursi ir neierobežoti. Ir pacienti, kuri nāk un stāsta savas iespējamās diagnozes, kā būtu jāārstē. Es neesmu pret to, ka cilvēki sevi izglīto, bet tad tai ir jābūt pārbaudītai, pētītai informācijai, materiāliem un resursiem. Tāpat pietrūkst pacientu līdzestības. Mūsu sabiedrība (atsevišķās grupās), dažādu apstākļu dēļ, ir ļoti nelīdzestīga savas veselības prevencijā un uzlabošanā, pat saglabāšanās. Ar šādiem pacientiem ir ļoti grūti strādāt, jo principā ārsta ieteikumi ir veltīgi un lieki, laiks tiek patērēts. Gandarījums un abpusējā sadarbība ir lielāka, kad ar pacientu vari būt vienā komandā un kopīgi risināt aktuālo jautājumu.

– Kā Jūs pati rūpējaties par savu veselību?

Ticu, ka veselīgs uzturs, sportiskas aktivitātes, miegs, svaigs gaiss ir visa pamatā. Tas palīdz arī uzturēt mentālo veselību.

– Darbs arī Covid nodaļā, kāds tas ir Jums, ar kādam sajūtām? Novērojumi?

Darbs Covid nodaļā ir diezgan saspringts. Katru rītu ejot uz nodaļu domāju, kā pacientiem ir pagājusi nakts. Redzot, kā pa stundām mainās pacientu vispārējais stāvoklis, ir grūti noliegt dabas varenību un to, cik bezspēcīgi mēs varam būt. Neapšaubāms ir novērojums, ka pacientiem, kuriem nav veikta vakcinācija pret Covid-19, slimības gaita ir daudz smagāka.

– Cik svarīgi ir iedzīvotāju sapratne un izpratne saistībā ar šo vīrusinfekciju?

Tas ir visa pamatā. Saprate, izpratne un loģiska domāšana. Diemžēl pagaidām mūsu sabiedrībā ar to iet kā pa celmiem.

– Stress un spriedze ir medicīnas darbiniekiem ikdienas darbā, kā Jūs ar to tiekat galā?

Man nav brīnumlīdzekļa stresa mazināšanai. Ar to saskaros katru dienu un vēl neesmu pilnībā iemācījusies darbu nenest mājās. Man palīdz izrunāšanās ar tuvajiem, draudzenēm, kuras arī ir ārstes, sportiskas aktivitātes, braukšana ar auto un mūzika.

– Kas ir Jūsu hobiji, atslodzes mirkļi, kur rodat jaunus spēkus un iedvesmu?

Visvairāk spēku gūstu dabā. Man palīdz un spēku dod būšana kustībā. Patīk aktīva atpūta dabā, pārgājieni, kalni, ziemā slēpot. Lielu enerģiju un prieku man dod jāšana ar zirgiem. Bet ir arī reizes, kad nepieciešams miers, pabūšana ar sevi, laba filma vai grāmatas lasīšana.”